Ekonomiskā situācija valstī šogad ir būtiski iespaidojusi gandrīz divas trešdaļas jauniešu attiecībā uz augstākās izglītības mācību iestādes izvēli. Tostarp 85% jauniešu par būtisku mācību iestādes izvēlē uzskata iespēju studēt budžeta grupā, liecina šā gada vidusskolas beidzēju aptauja, ko rīkoja Alberta koledža sadarbībā ar sociālo portālu Draugiem.lv.

Ekonomiskā situācija valstī šogad ir būtiski iespaidojusi gandrīz divas trešdaļas jauniešu attiecībā uz augstākās izglītības mācību iestādes izvēli. Tostarp 85% jauniešu par būtisku mācību iestādes izvēlē uzskata iespēju studēt budžeta grupā, liecina šā gada vidusskolas beidzēju aptauja, ko rīkoja Alberta koledža sadarbībā ar sociālo portālu Draugiem.lv. 

 

65% aptaujāto vidusskolas beidzēju atzīst, ka ekonomiskā situācija valstī šogad ir iespaidojusi viņu izvēli attiecībā uz augstākās izglītības mācību iestādi un vairāk nekā 80% jauniešu norāda, ka studiju maksas lielums būtiski iespaido viņu iespējas studēt un iegūt augstāko izglītību. „Salīdzinot dzimumus, lielāku ekonomiskās situācijas ietekmi uz iespējām studēt un iegūt augstāko izglītību atzīst sievietes, bet vīrieši vairāk tiecas atbildēt noliedzoši, bet tas varētu būt skaidrojams arī ar psiholoģiskiem aspektiem, jo vīrieši ir mazāk atvērti atzīt finansiālā stāvokļa pasliktināšanos vai tā ietekmi uz viņu izvēli,” uzsver Alberta koledžas direktore Anna Saltikova. 

Būtiska loma budžeta studijāmJāuzsver, ka 85% vidusskolas beidzēju norāda, ka mācību iestādes izvēlē šogad ļoti būtiska vai būtiska loma ir iespējai studēt budžeta grupā. Tajā skaitā puse (50%) respondentu uzsver, ka iespēja studēt budžeta grupā noteiks nākamās mācību iestādes izvēli, savukārt 35% norāda, ka iespējai studēt būs būtiska loma, tomēr šī iespēja pilnībā nenoteiks nākamās studiju vietas izvēli. Tikai 14% aptaujāto iespēju studēt budžeta grupā uzskata par nebūtisku mācību iestādes izvēlē.

Vērtējot iespējamos studiju finansējuma avotus, pirmajā vietā ar 26% ir uzskats, ka nepieciešamos līdzekļus jaunieši varēs nodrošināt, paši strādājot. Tomēr tikpat daudz respondentu (26%) atzina, ka varēs mācīties tikai tad, ja iekļūs budžeta grupā. Trešais biežāk minētais studiju finansējuma avots ir vecāki (21%), kam seko studiju kredīta ņemšana bankā (19%). Mazāk populāri studiju finansējuma avoti ir aizņemšanās no draugiem vai paziņām (2%) un studiju apmaksa no darba vietas (2%). Kā citus iespējamos studiju finansējuma avotus norādīja 4% aptaujas dalībnieku. „Aptaujas rezultāti kopumā bija prognozējami, taču šokē fakts, ka ceturtā daļa respondentu varēs mācīties tikai tad, ja iekļūs budžeta grupā. Ļoti pozitīvi vērtējams ir tas, ka jaunieši novērtē izglītības lomu un salīdzinoši liels ir to jauniešu skaits, kuri ir gatavi strādāt, lai nodrošināt sev iespēju mācīties un iegūt labāku izglītību,” uzsver Alberta koledžas direktore A. Saltikova. 

Vērtējot to, kādu naudas summu jaunieši var atļauties ieguldīt studijām gada laikā, 29% vidusskolas beidzēju uzsver, ka studijām gada laikā ir gatavi atvēlēt ne vairāk kā 500 latus, savukārt 19% norāda, ka vispār nevar atļauties maksāt par studijām. 13% ir gatavi gada laikā studijās ieguldīt 501 – 700 latus, un gandrīz tikpat liels vidusskolas beidzēju skaits ir gatavi studijām gada laikā atvēlēt 901 – 1100 latus (12%) un 701 – 900 latus (11%). 1101 – 1300 latus studijām var atvēlēt 8%, 1301 – 1500 latus – 3%, bet vairāk nekā 1500 latus ir gatavi ieguldīt 5%. 

„Salīdzinot dažādu līmeņu augstākās izglītības piedāvājumu un cilvēkiem pieejamā finansējuma iespējas, šogad mēs, iespējams, varēsim novērot studējošo skaita pieaugumu koledžās,” atzīst Alberta koledžas direktore A. Saltikova. Viņa norāda, ka līdzīgi kā citur pasaulē, arī Latvijā koledžas ir mazāk orientētas uz akadēmisko izglītību, bet vairāk cenšas studentiem sniegt praktiskās zināšanās, lai viņi pēc iespējas ātrāk būtu gatavi iekļauties darba tirgū. „Pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas cilvēkiem ir daudz būtiskāk – papildināt savas zināšanas un celt savu konkurētspēju,” uzsver A. Saltikova.